Biedrība "Azote" ir ieguvusi finansējumu projektam, kurā paredzēta divu dienu nometne adoptētāju un aizbildņu ģimenēm. Nometnes ietvaros vecākiem būs nodrošināti izglītojoši semināri, bet bērniem dažādas aktivitātes un pieskatīšana pieredzējušu pedagogu vadībā.

KAM: adoptētāju un aizbildņu ģimenēm (piedalās gan vecāki, gan bērni)

KAD: 29. un 30. jūlijā

KUR: Kempingā Leiputrija; ~30 km no Rīgas (pie Ādažiem)

SEMINĀRU TĒMAS: divu dienu laikā plānoti kopumā 5 semināri (katrs 1,5 stundas ilgs) pēc starptautiski atzītas apmācību programmas AIRIvecākiemmetodikas, aptverot daļu no AIRIvecākiem sākotnējo apmācību tēmām (Piesaiste; Zaudējums; Disciplinēšana; Saikne ar bioloģisko ģimeni). Vairāk informācijas par programmu. Dalībniekiem tiek nodrošināti mācību materiāli (rokasgrāmata 392. lpp.)

LEKTORI: psiholoģe un sociālā darba speciāliste Inga Rutule ar adoptētāju Kasparu Prūsi; un sociālā darba speciālists, RPBJC vadītājs Kaspars Jasinkevičs ar adoptētāju Vēsmu Sandbergu. Apmācību vadītāji ir speciāli apmācīti darbam ar šo programmu un strādā pārī.

DALĪBAS MAKSA: Nakšņošanu un pusdienas sedz projekts. Neliels līdzmaksājums par brokastīm un vakariņām tiks precizēts.

NAKŠŅOŠANA: ir iespēja nakšņot kempinga mājiņās vai teltīs

PIETEIKŠANĀS: līdz 24. jūlijam rakstot uz biedrības e-pastu: biedriba.azote@gmail.com. Vietu skaits ierobežots.

3. martā tika publiskots paziņojums, ka LM veiks izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu sistēmā. Sasniegums, ar kuru viņi ļoti lepojas.

VĒSTURE:

Daudz iepriekš gan sarunās, gan sarakstēs aizstāvēju ideju, ka adoptētājiem un aizbildņiem ir jābūt iespējai saņemt algas kompensāciju (idejiski vecāku pabalstu) vienu gadu kopš bērna ievietošanas ģimenē neatkarīgi no bērna vecuma, jo uzskatu, ka esošā kārtībā diskriminē audžuvecākus. Ir svarīgi, lai ģimenei būtu iespēja adaptācijas laikā būt ar bērnu. Ierēdņi man nepiekrita un sarunas nevedās. Viņuprāt, adoptētāji vēlas īpašas priviliģējas jeb iedzīvoties uz bērnu rēķina.

Pēc mana lūguma deputāte Liene Liepiņa 2013. gadā iesniedza savus priekšlikumus Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumiem, kas paredzētu iepriekšminēto. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Barčas kundze viņu pierunāja atsaukt priekšlikumus (lai nekavētu grozījumu paketes virzību), to vietā ierosinot organizēt Sociālās drošības apakškomisijas sēdes, kurās deputāti izdiskutētu un pieņemtu principiālus lēmumus saistībā ar atbalstu audžuvecākiem.

2013. gada 19. novembrī notika pirmā šāda sēde. Tajā LM pārstāvēja Linda Liepa, kura savā prezentācijā uzsvēra, ka adoptētājiem ir tieši tie paši pabalsti, kas citām ģimenēm, jeb nav pilnīgi nekādas atšķirības un viņu provizoriskajā modelī, pie nosacījuma, ka adoptētājs 6 mēnešus var saņemt algas kompensāciju, lai izmantotu atvaļinājumu, tika uzsvērts, ka tad adoptētāji būtu priviliģētāki nekā citi vecāki. Un kā bonuss tika akcentēti tie 35 Ls pirmsadopcijas laikā, par kuriem LM pārstāve nezināja, pie kādiem nosacījumiem tie pienākas. Deputāti bija gan kritiski pret LM sniegto informāciju un lūdza mani uz nākošo sēdi sagatavot apkopojumu par to, kāds atbalsts adoptētājiem būtu pietiekams un veicinātu lielāku bērnu adopciju.

10.12.13. bija nākošā sēde, uz kuru LM bija uzdots sagatavot priekšlikumus pabalstiem ar aprēķiniem. Viņi uzskata, ka jāizmanto tikai jau esošie pabalsti, tos ceļot. Priekšlikuma variants paredzēja, ka sociāli apdrošinātas personas varētu saņemt 60% apmērā (tātad par 10% mazāk kā vecāku pabalsta gadījumā) un tikai pirmsadopcijas perioda laikā jeb tie būtu līdz 6 mēnešiem. Man tas viņu variants nepatika.

Tālāk LM organizēja diskusijas par katru aprūpes formu. Es netiku uz to, kura bija par adoptētājiem, bet piedalījos par aizbildņiem. Pēc tam dokuments tika sūtīts komentāru sniegšanai pa e-pastu. Nepatīkams pārsteigums tajā bija atsauce uz plānotajiem CL grozījumiem, kas paredz potenciālo aizbildņu loka sašaurināšanu - LM atsaucās uz grozījumiem tā it kā tie garantēti stāsies spēkā kaut nebija vēl nonākuši līdz Saeimai un izdiskutēti kur nu vēl pieņemti. Tā sakarā arī LM kategoriski noraidīja domu par to, ka arī aizbldņiem būtu iespēja saņemt algas kompensāciju pēc bērna ievietošanas ģimenē neatkarīgi no bērna vecuma. Arguments bija, ka aizbildņi būs tikai radinieki un tiem nekas nav jāmaksā (grozījumi gan to neparedzēja un arī radinieki nenozīmē, ka bērns dzīvojis ar tiem vienā mājsaimniecībā un nav adaptācijas laika). Tāpat bija jautājums par aizbildņu atlīdzību - es aizstāvēju ideju, ka tai, ja vispār ir, ir jābūt simboliskai un nav pielīdzināma algai, jo aizbildnis aizvieto vecākus jeb nodrošina ģimeni bērnam un atlīdzība  diskreditē ģimenes jēdzienu. LM šo punktu iekļāva ar trīs variantiem, no kuriem ministri, protams, izvēlējās lētāko jeb nemaksāt vispār atlīdzības aizbildņiem. Pret to aktīvi un nesekmīgi iebilda Tiesībsargs. Kopumā kopējā tendence pozitīva.

Koncepcijā iekļautās "Azotes" idejas:

Atbalsts adoptētājiem pirmsadopcijas laikā. 

Rezultāts nav tāds, kā gribēju, bet ir krietni labāk kā šobrīd esošais finansējums. Visticamāk par šo jautājumu vairāk nerunāšu.

Obligātās apmācības adoptētājiem

Par šo arī ļoti daudz esmu runājusi. Pirmā pilotgrupa jau bijusi. Apmācībām vajadzētu ne tikai uzlabot adoptētāju zināšanas par sāpināto bērnu audzināšanu, bet arī mazināt izolētību.

Vienāds pabalstu bērna uzturam aizbildnībā un audžuģimenē - divkāršā valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā atkarībā no bērna vecuma:

Virmoja daudz un dažādas idejas par to, kādam jābūt uzturlīdzekļu apmēram pieņemta bērna gadījumā. Līdz kādā Saeimas sēdē es teicu, ka nav vajadzības izgudrot kaut ko jaunu un pietiek attiecināt uz visiem jau MK noteikumos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kas jānodrošina vecākiem.

Vienlaikus paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai un līdz 2017.gada 30.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem turpmākai finansēšanas kārtībai bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai.

Tas ir svarīgi, kā noteiks finansu plūsmu. Mana ideja un priekšlikums bija noteikt, ka ģimeniskās formas finansē valsts, bet aprūpes iestādes finansē pašvaldības - lai pašvaldībai izdevīgāk būtu meklēt bērnam ģimeni nevis vietot iestādē. Arī šo ideju ierēdņi pārtvēra. Laiks rādīs, kā un kas šajā jautājumā tiks nolemts.

Kā jau iepriekš minēju, tad 26. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika diskutēts un lemts par ārzemju adopciju no audžuģimenēm, kas saskaņā ar ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 21. pantu ir nelikumīga. Neskatoties uz to ierēdņi aizstāv šādas adopcijas. Viens no argumentiem par labu tām, ko savā runā akcentēja VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa, bija sociālās garantijas, kuras ģimene pilngadību sasniegušajiem jauniešiem vairāk nodrošinot, nekā tās ir audžuģimenēs augušajiem.

Doma bija labi saprotama un manā skatījumā nekorekta manipulācija, kurai deputāti pakļāvās, piekrītoši mājot ar galvu. Tā kā, manuprāt, ierēdņi, īpaši tik augsta līmeņa, nedrīkst atļauties nesakarīgi mētāties ar kontekstam neatbilstošiem jēdzieniem, tādejādi apzināti maldinot deputātus, tad es rakstiski lūdzu Lailu Riekstu-Riekstiņu paskaidrot lietotos jēdzienus.

Man jau no paša sākuma bija skaidrs, ka uz sakarīgi formulētu atbildi velti cerēt un VBTAI arī šoreiz nelika vilties. ->

Turpinot tēmu par to, kā interesēs ir adopcija. Jautājums jo īpaši aktuāls šobrīd ir tāpēc, ka līdz Saeimai ir nonākuši Tieslietu ministrijas iesniegtie Civillikuma grozījumi, kas paredz būtiski sašaurināt personu loku, kas var kļūt par bērna aizbildni, un izrietoši samazināt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem iespējas augt ģimeniskā vidē. Likuma anotācijā nav minēts pamatojums vajadzībai pēc šādiem grozījumiem un arī sarakstē un komunikācijā ar LM un tās struktūrvienībām līdz šim argumenti, kas attaisnotu šos plānotos grozījumus, nav dzirdēti. Tikai nenopietnas atrunas. Dažādi izteikumi apliecina to, ka mērķis ir uzspiest adopciju kā labāko variantu un izslēgt citas iespējas.

Saistībā ar šo un dažiem nepārdomātiem ierēdņu izteikumiem man radās doma izveidot tabulu, kurā salīdzināt bērnu ieguvumus un zaudējumus, augot dažādās aprūpes formās. Rezultāts pārsteidza mani pašu, jo, manipulējot dažādu izteikumu līmenī, tā bērnu neaizsargātība nešķita tik uzkrītoša, kā apkopojot to visu vienā tabulā. ->

Šobrīd adopcija pretēji Latvijas likumos paustajam tiek pozicionēta kā vislabākās bērna intereses un kļuvusi jau par sava veida kulta objektu, uz kura altāra ik dienas tiek upurēti bērni. Interesanti, ka, neraugoties uz LM un ar to saistīto institūciju pausto pārliecību, ka adopcija ir kā panaceja visām bez bioloģiskās ģimenes gādības palikušo bērnu problēmām un saulainās nākotnes garants, paši bērni nemaz tik ļoti par to pārliecināti nav un saskaņā ar VBTAI publiskoto statistiku 46% bērnu nevēlas būt adoptēti. Jāņem vērā, ka balstiesības šajā tik svarīgajā jautājumā ir tikai bērniem, kuri ir sasnieguši 12 gadu vecumu (paust var arī par brāļiem/māsām - tiesa no statistikas izriet, ka mazuļi vecumā līdz 3 gadiem tiek automātiski šķirti) - tātad, ja tiktu ņemts vērā visu bērnu viedoklis, tad šis skaitlis būtu daudz lielāks. Un tas cilvēcīgi arī ir saprotams, jo bērnam adopcija nozīmē pilnīgu savas ģimenes zaudēšanu. Tomēr ierēdņi šo, nez kāpēc, ignorē, piesaucot adopciju kā stabilāku un sociālās garantijas garantējošu. Un es neesmu vienīgā, kas, par šo visu domājot, secinājusi, ka valsts ieinteresētība nav labākas dzīves bērnam nodrošināšanā. Valsts ieinteresētība ir tikt vaļā no bērniem: liekiem izdevumiem, atbildības un rūpēm. Un nebeidz pārstiegt tas, cik vienotas ir VISAS institūcijas šajā adopcijas pārākuma pārliecībā. Vienoti gatavas neiedziļināties un pārkāpt likumus.

Manā skatījumā adopcija ir salīdzināma ar laulībām - tāpēc tai jābūt abpusēji brīvprātīgai un apzinātai izvēlei. Tikai tad mēs varam runāt par vislabākajām bērna interesēm. Adopcija nav stāsts tikai par dzīvošanu ģimenē, tā maina ģimenisko piederību. Uzspiestā gadījumā tā ir bērna identitāti un izcelsmi noniecinoša.

Vēlējos padalīties ar piemēru, kas ļoti labi ilustrēja to, ka nevienu neinteresē, kas ar bērnu notiek pēc adopcijas. Viens ir, ka pēcadopcijas uzraudzība ir mītiska un reti sastopama parādība, bet kas cits ignorēti trauksmes signāli par bērna apdraudētību ģimenē, ar mērķi noslēgt adopciju.

Šodien notika jau otrā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kurā skatīja jautājumus par ārzemju adopciju. 18. marta sēdē Zvannieku mājas vērsa komisijas uzmanību tam, ka ANO konvencijas par bērnu tiesībām 31. punkts ir kļūdaini tulkots un tas ir iemesls, kāpēc Latvijā pretēji likumā noteiktajam tiek pieļauta bērnu adopcija uz ārzemēm. Tendence ir satraucoša, jo pagājušajā gadā 68 bērni tika adoptēti uz  ārzemēm no audžuģimenēm un 63 no bērnu namiem. Tā kā SOS bērnu ciematu ģimenes tāpat kā citas NVO ģimenes tipa aprūpes iestādes, kas nodrošina bērna augšanu ģimenē vai tai pietuvinātajos apstākļos skaitās bērnu nami, tad tā proporcija ir vēl izteiktāka.

Saskaņā ar likumu adopcija tiek atbalstīta, lai nodrošinātu bērnam ģimenisku vidi. Katrs no ģimeniskas vides adoptēts bērns samazina bērnu namos dzīvojošo bērnu iespējas augt ģimenē. Nerunājot par to, cik ļoti traumējoša ir šāda ģimeņu maiņa bērnam.

Tā kā par 18. marta sēdi mēs uzzinājām tikai iepriekšējā dienā, tad man diemžēl nebija iespējas tajā piedalīties. Šodien šī tēma tika turpināta un no NVO pārstāvjiem tajā piedalījos es kā Azotes pārstāve un Zvannieku mājas pārstāve Sandra Dzenīte-Cālīte.

Komisija vienojās, ka konceptuāli neatbalsta bērnu adopciju uz ārzemēm no audžuģimenēm.

Pielikumos biedrības "Azote" un biedrības "Zvannieku mājas" komisijai iesniegtās vēstules. 

Šodien VID biedrībai "Azote" piešķīra sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Doma pieteikties uz šo statusu mums bija jau sen, nokārtojām tagad, jo tas bija kļuvis par šķērsli, lai piedalītos kādā projektu konkursā un piesaistītu līdzekļus biedrības mērķu (atbalsta pasākumu organizēšanas un literatūras audžuvecākiem latviski izdošana) realizēšanai.

Saistībā ar apjomīgajiem CL grozījumiem, kuri stājās spēkā pagājušā gada sākumā, LM organizē tikšanās, kuru laikā tiek pārrunāti nepieciešamie MK noteikumu Nr.111 "Adopcijas kārtība" grozījumi. Šodien bija pirmā tikšanās. ->

Biedrība "Azote" sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu organizē izglītojošu un izklaidējošu pasākumu esošajiem un topošajiem adoptētājiem "Atbalsta diena Rīgas adoptētāju ģimenēm".

KAD? - 13. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 17:00

KUR? - LU Botāniskajā dārzā, Kandavas ielā 2, Rīgā.

Pasākuma pirmajā daļā esošajiem un topošajiem vecākiem plānots:

• seminārs par jautājumiem, kas saistīti ar pieņemto bērnu audzināšanu;

• laiks pieredzes apmaiņai un jautājumiem speciālistam.

Semināru vadīs Dace Blaževiča. Viņa ir Sociālo pakalpojumu aģentūras (nodrošina atbalsta programmu audžuvecākiem) vadītāja, psihoterapeite ar ilgadēju pieredzi darbā ar pieņemtajiem bērniem (arī jau pieaugušajiem), režisore un lektore audžuģimeņu apmācībās. Arī daudzus gadus vadīja audžuģimeņu atbalsta grupas.

Bērnus tajā laikā atbilstoši vecumam pieskatīs un izklaidēs radošajās darbnīcās "Tauriņa lidojums".

Pasākuma otrajā daļā ir plānots pikniks Dārza teritorijā un noslēgumā kopīgs Tauriņu mājas apmeklējums.

Bērnu pieskatīšana būs nodrošināta visu pasākuma laiku.

Dalība pasākumā ir bez maksas.

Vēlams līdz 1.jūlijam pieteikt savu dalību, lai mēs zinātu prognozējamo dalībnieku skaitu un bērnu vecumu.

Papildus informācija un pieteikšanās pa tel. 26373146 vai @ adonika@inbox.lv.

Šodien LT1 raidījumā Sastrēgumstunda tika aktualizēta diskusija par to, kā mainīt sistēmu, lai katram bērnam būtu iespēja augt ģimeniskā vidē un vai bērnu namu slēgšana ir sasniedzams mērķis. Diskusijā kā centrālie viesi piedalījās Labklājības ministre Ilze Vinķele un Tiesībsargs Juris Jansons. ->

Būs pagājuši pieci mēneši kopš konferences “Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē” un šodien Sociālo un darba lietu komisija bija uz sēdi aicinājusi labklājības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministru Andri Vilku, lai runātu par bērnu alternatīvās aprūpes attīstības perspektīvām. ->

Lai izvērtētu iespējamos labākos risinājumus bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidei, Alternatīvās bērnu aprūpes alianse sadarbībā ar LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju šodien  LR Saeimas Sarkanajā zālē organizēja konferenci “Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē”. Konferences videoieraksts. 

Kā jau iepriekš esmu minējusi, valsts politika interpretāciju līmenī tiecas realizēt mērķi, ka aizbildnība kā aprūpes forma būs pieejama tikai radiniekiem un attiecīgi pārējiem būs divas alternatīvas - adopcija un audžuģimenes. Pirmkārt, tas ir klaji pretrunā tam, ko var lasīt Civillikumā. LM atsaucas uz grozījumiem, kurus neviens īsti nav redzējis un kas nav pat līdz Saeimai nonākuši, tomēr neoficiāli tiek uztverti kā spēkā esoši. Kāpēc gan ir tāda vēlme iznīcināt aizbildnības iespēju neradiniekiem, tādejādi būtiski samazinot bērnu iespējas dzīvot drošā ģimeniskā vidē? Galvenais iemesls, manuprāt, ir tas, ka aizbildnis ir bērna likumiskais pārstāvis un līdz ar to neērts sistēmai, jo var iebilst pret bāriņtiesu manipulācijām. Zinot to, ka bāriņtiesas ir bēdīgi slavenas ar zemo kompetences līmeni un pretēji proporcionāli augsto ietekmi, var saprast, ka aizbildnis tām ir nopietns šķērslis. Turpretī audžuģimenes ir pilnīgi beztiesiskas un līdz ar to apbrīnojami ērtas, lai realizētu iecerētos lēmumus. Piemērs, kas, manuprāt, labi ilustrē to, cik beztiesīgas ir audžuģimenes un cik neietekmējamas ir bāriņtiesas, kurām bērns visbiežāk ir objekts un līdzeklis nevis subjekts ar savu nākotni un tiesībām uz drošu, laimīgu bērnību. ->

Vakardien notika Sociālo pakalpojumu aģentūras organizētais pasākums "Palīdzi bērnam uzaugt ģimenē", kurā mēs (es - Inese, Gunita un Līga) pārstāvējām "Azoti"->

Šodien bija kārtējā alianses tikšanās. Runājām par to, ko darīt tālāk - gan par pasākumu organizēšanu: tuvākais ir SPA organizētā akcija "Palīdzi bērnam izaugt ģimenē", septembrī Saeimā plānojam rīkot konferenci par bērnu iespējām uzaugt ģimeniskā vidē, gan to, ka sistēma neko mainīt netaisās un tā bilde drūma . ->

Spilgts gadījums, kurš labi atspoguļo, ka sistēmai neinteresē tas, lai bērni pēc iespējas ātrāk nonāktu ģimenē. ->

Janvāra vidū no MK jaunumiem uzzinājām par to, ka tiek strādāts pie Valdības rīcības plāna un NVO aicinātas iesniegt savus priekšlikumus. LM nebija uzskatījusi par vajadzīgu mūs par to informēt un izrietoši priekšlikumu sagatavošanai bija tikai divas dienas laika. Zemāk dokumentā pievienoju savus sagatavotos priekšlikumus.

Tagad pēc 4 mēnešiem saņēmām LM apkopoto rīcības plāna projektu, kurā iekļauti organizāciju un institūciju priekšlikumi un ar tiem saistītie komentāri. Atkal jau mums bija tikai divas dienas laika, lai to komentētu. Zemāk pievienoju rīcības plāna projektu. Atsevišķu organizāciju sūtītie priekšlikumi ir apvienoti kā alianses. ->

Iespējams tam nav nekāda sakara ar manām aktivitātēm, bet saņēmu informāciju, ka vismaz Rīgas slimīca vairāk neinformē medijus par glābējsilītē ievietotajiem mazuļiem jeb ir izbeigta šī pakalpojuma reklamēšana. ->

Šodien kopā ar SOS ciematu asociacijas un Sociālo pakalpojumu aģentūras pārstāvēm biju uz tikšanos ar labklājības ministri Ilzi Vinķeli. Tikšanās mērķis bija uzzināt to, kāda ir ministrijas vīzija un ko plāno darīt, lai uzlabotu bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes sistēmu un situāciju vispār. ->

Pagājušajā gadā Azotes pārstāvji (Līga un Inese) ABAA sastāvā piedalījās LM organizētajā darba grupā, kuras mērķis bija izstrādāt priekšlikumus ārpusģimenes aprūpes tiesiskā regulējuma pilnveidošanai. Februāra beigās saņēmām LM atbildi uz mūsu priekšlikumiem. Tabulā ir gan priekšlikumi, gan LM viedoklis, gan arī mani komentāri jeb atbilde uz tiem. ->

Kā jau iepriekš izskanēja informācija, Alternatīvās bērnu aprūpes alianse sadarbībā ar Tiesībsarga biroju pagājušā gada nogalē organizēja diskusiju „Bērna vajadzības un tiesības uz atbilstošu alternatīvo aprūpi ģimeniskā vidē”. 

Apaļā galda diskusijā piedalījās:

Ija Cimdiņa, Latvijas bērnu psihiatru asociācijas prezidente;

Laura Pirsko, Nodibinājuma "Centrs Dardedze" psiholoģe;

Guna Berga, psiholoģijas doktore;

Baiba Meldere, Bāriņtiesu asociācijas vadītāja;

Valentīna Gluščenko, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore;

Mārtiņš Moors, Rīgas Domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks;

Vēsma Priedīte, Bērnu sociālās aprūpes centra "Pļavnieki" vadītāja.

Diskusijas vadīja Valdis Melderis. ->

Alternatīvās bērnu aprūpes alianse, kura apvieno 8 nevalstiskās organizācijas, kurām ir pieredze ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā bērniem ģimeniskā vidē, sadarbībā ar Tiesībsarga biroju organizē diskusiju „Bērna vajadzības un tiesības uz atbilstošu alternatīvo aprūpi ģimeniskā vidē”. Diskusija notiks 2011. gada 21. decembrī no plkst. 11:00 – 13:00., Tiesībsarga birojā, Rīgā, Baznīcas ielā 25.

Apaļā galda diskusijā piedalīsies psiholoģijas, psihoterapijas un psihiatrijas speciālisti, kā arī aicināti piedalīties, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji, kuru atbildība ir nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu Latvijā. Diskusijas moderators ir Valdis Melderis.

Ikviens bērns ir pelnījis saņemt ģimenes mīlestību ne tikai Ziemassvētkos, bet visu gadu.

Kā jau daudzi pamanījuši, LM šobrīd ir izvērsusi informatīvo kampaņu medijos. 

Kampaņas mēķis ir veicināt potenciālo adoptētāju informētību par adopcijas iespējām un procesu Latvijā, kā arī veicināt izpratni par adopcijas jautājumiem, galvenokārt uzsverot mītu un stereotipu laušanu par adopcijas sarežģīto birokrātisko procesu.

Kampaņas 3 galvenie vēstījumi: ->

Latvijas Republikas tiesībsarga stratēģijā 2011.-2013. gadam jaunāka vecuma bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību ievērošana valsts sociālās aprrīpes centros tika izvirzīta par vienu no 2011. gada prioritātēm. Tās īstenošanai tika veikta situācijas izpēte: starptautiskā un nacionālā tiesiskā regulējuma, starptautisko rekomendāciju, tostarp Latvijas valstij sniegto rekomendāciju, izpēte, iestāžu skaita un bērnu skaita tajās apzināšana.

Izvērtējot situāciju kopumā, Tiesībsarga birojs apkopoja savas rekomendācijas, kuras iesniegt Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. ->

Šodien notika kārtējās diskusijas LM ar mērķi izrunāt sistēmas trūkumus un iespējamos risinājumus. Tika nolemts organizēt darba grupu, kuras uzdevums būtu līdz gada beigām sagatavot priekšlikumus Saeimai. Vēlējos padalīties ar pārdomām, kādas radās pēc šodienas diskusijām.->

Nīderlandes vēstniekas sieva un Rīgas starptaustiskā sieviešu kluba viena no priekšsēdētājām Mariette Kraak kopā ar Kanādas vēstnieka sievu Liz Heatherington organizē tikšanos biedrībām, kuru darbība saistīta ar bez bioloģiskās ģimenes aprūpes palikušajiem bērniem. Šī jau bija otrā tikšanās, kurā pamatā runājām par kopīgas apvienības veidošanu, lai efektīgāk varētu aizstāvēt bērnu intereses. ->

Maijā 10. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas sēdē tika uzdots LM izveidot darba grupu par ārpusģimenes aprūpi. LM nolēma uzrīkot diskusiju ministres vadītajā Bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēdē. Tā kā sēdi dažādu apstākļu dēļ nevarēja apmeklēt visas amatpersonas, tad tā nevarēja notikt un rezultātā notika kā tikšanās ar diskusijām. -> 

Tikāmies ar Tiesībsargu Juri Jansonu, lai pārrunātu mūs interesējošos jautājumus un problēmas, kas saistītas ar bērnu interešu neievērošanu pēc būtības institucionālās aprūpes sistēmā. ->

Tā kā saistībā ar plānotajiem CL grozījumiem, kuri nosaka, ka bērnus adopcijā varēs nodot bez aizbildņa piekrišanas, arvien vairāk tiek diskutēts par to pašu ārzemju adopciju un bērnu interesēm, tad nolēmu piebilst no savas puses. Vienkārši, lai vēlreiz rosinātu aizdomāties par to, kas tad īsti ir bērnu interesēs. ->

Pirms diviem mēnešiem, kad biju tikko kā saņēmusi Amazonē nopirkto grāmatu par sāpināto bērnu audzināšanu un sapratusi, ka Latvijā vispār nav nekādas literatūras, kas izglītotu adoptētājus un palīdzētu pieņemto bērnu audzināšanā,  aizrakstīju vēstuli izdevniecībai Jumava:

Šodien Saeima 1. lasījumā pieņēma diezgan apjomīgus CL grozījumus, kas skar arī ar adopciju saistītos jautājumus. 

Būtiskākie manā skatījumā:

Reaģējot uz to, ka Saeima pagājušā gada nogalē noraidīja priekšlikumu par iespēju adoptētājiem saņet vecāku pabalstu vienu gadu neatkarīgi no bērna vecuma, "piedzimstot" viņu ģimenē, man radās doma vērsties pie V. Dombrovska, lai aizstāvētu savu ideju. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ tas nerealizējās gada sākumā, bet varbūt arī viss ir kā tam jānotiek, jo šobrīd ir cerība, ka būs iespēja satikties un klātienē pārrunāt mums sāpīgos jautājumus.

Nodefinēju:

      Biedrības organizētās atbalsta grupas tikšanās notiek mēneša otrajā piektdienā  plkst. 17:30, Rīgā (Āgenskalnā), Mazā Nometņu ielā 22-12.

      Ja plānojiet piedalīties, tad vēlams iepriekš pieteikties zvanot, jo tikšanās nenotiek, ja nav interesentu.